Veselīga uztura piramīda

Šajā sadaļā pastāstīsim ne tikai, ko īsti nozīmē veselīgs uzturs, bet arī dosim nelielu vēsturisku ieskatu, kā radusies slavenā uztura piramīda. 

Veselīga dzīvesveida pamatā ir virkne faktoru, kuru ietekme ir nenoliedzama:

  • veselīgs ēdiens
  • ūdens
  • saules gaisma
  • vingrinājumi
  • svaigs gaiss
  • atpūta

Katrs no tiem ir kritisks, ja pietrūkst īsākā vai garākā laika posmā. Šeit mēs apskatīsim tieši uztura ietekmi uz cilvēka veselību.

Cik sena ir tā sauktā uztura piramīda?

Pirmo uztura piramīdu 1974.gadā ieviesa Zviedrijas Kooperatīvu savienība saistībā ar savu 75 gadu jubileju. Tobrīd Zviedrijā bija ekonomiskā krīze ar augstām pārtikas produktu cenām, un valdība lūdza Kooperatīvu savienības eksperimentālās virtuves vadību izstrādāt praktisku un veselīgu uztura plānu iedzīvotājiem. Viņu nolūks bija balstīties uz lētiem, bet gana sātīgiem pamata produktiem, kurus savā ikdienas ēdienkartē varētu atļauties visi. Tālāk ēdienkarti varēja papildināt ar dārzeņiem un augļiem. Pašā augšā, piramīdas spicē atradās dārgākie produkti no dzīvnieku valsts, kurus vajadzēja patērēt mazākā apjomā. Pateicoties vienkāršajām un uzskatāmajam veidolam, uztura piramīda drīz kļuva populāra un izplatījās pārējās Skandināvijas valstīs, kā arī ASV (1992.gadā) un Japānā. /avots: Ilustrētā Pasaules Vēsture. Februāris 2018 (121)/

Tomēr vai tiešām to varam nosaukt par veselīgu uzturu? Atbilde ir, nē! Tomēr šī pieeja (kurai bija savs pamats 45 gadus atpakaļ) ieguva negaidītu laika noturību daudzo pārpublikāciju dēļ, tai skaitā iegulstot mācību grāmatās un skolu programmās. 

Diemžēl mūsdienās viss mainās daudz straujāk, nekā akadēmiskā un birokrātiskā vide spēj tam tikt līdzi. 

Un senās uztura piramīdas veidotāji arī nevarēja zināt, ka jaunās lauksaimniecības metodes noplicinās dabu, produktos uzturvielu daudzums samazināsies, ilgākas uzglabāšanas un transportēšanas nolūkos tiks izmantotas cilvēka organismam kaitīgas ķimikālijas un daudzos gala produktos tiks palielināts cukura daudzums, viss kopumā radot nopietnu apdraudējumu veselībai un nebijušu farmācijas industrijas uzplaukumu. 

No kā mēs sastāvam un ko mums būs uzņemt uzturā! 

Pirmkārt jau ūdens! Kā jau vairums dzīvo radību, arī mūsu organisma galvenā sastāvdaļa ir ūdens, kurš nodrošina barības vielu transportu! 

Olbaltumvielas

Otrkārt olbaltumvielas. To, ka esam "uzbūvēti" no olbaltumvielām zina visi, bet vairums nezina, ka arī vitamīni, hormoni un enzīmi ir olbaltumvielas. 

Atsķirībā no vienkāršajām olbaltumvielām, saliktajās olbaltumvielās (proteīdos) bez aminoskābju virknes/-ēm sastāvā ir arī mikroelementi. 

Olbaltumvielu uzbūve

Olbaltumvielas ir būtiskākā dzīvo organismu šūnu sastāvdaļa (no tām sastāv 45% no dzīvnieku organisma sausnes). Organismā ir vairāk nekā 200 000 olbaltumvielu. Tās galvenokārt veido 20 dažādas α-aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamas: izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns (zīdaiņiem — arī histidīns un arginīns). Atšķirībā no vairuma mikroorganismu un augu, dzīvnieku (t.sk. cilvēku) organisms pats tās nespēj sintezēt, tādēļ šīs aminoskābes jāuzņem ar uzturu.

avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Olbaltumvielas

Mikroelementi 

Jeb minerālvielas ir ļoti būtiska mūsu šūnu un starpšūnu telpas sastāvdaļa. Tie ne tikai ir salikto olbaltumvielu sastāvdaļa, bet arī nodrošina veselīgu skābju sārmu līdzsvaru un piedalās vielmaiņas procesos. 

Mikroelementu daudzums organismā nav liels, bet bez tiem nav iedomājamas olbaltumvielas

Pie mikroelementiem pieskaita metālus - dzelzi, varu, mangānu, cinku, molibdēnu, kobaltu u.c, nemetālus - jodu, fluoru, sēru, bromu, hloru, arsēnu u.c

Ogļhidrāti

Ogļhidrātus iedala vienkāršajos un saliktajos, jeb vienkārši izsakoties tādos, kuri sadalās organismā ātri un dod ātru enerģiju kā skaliņi kamīnā,  un t;ados, kuri kā malka deg lēnām un nodrošina vienmērīgu enerģijas iegūšanu. 

Būtu maksimāli jāizvairās no vienkāršajiem jeb ātrajiem ogļhidrātiem- dažāda veida cukuriem un uzturā jālieto saliktie ogļhidrāti, tas ir, dārzeņi. Pie tam dārzeņi ir arī lielisks minerālvielu avots. 

Ātrie un lēnie ogļhidrāti, škiedrvielas

Ogļhidrātus iedala vienkāršajos un saliktajos, jeb vienkārši izsakoties tādos, kuri sadalās organismā ātri un dod ātru enerģiju kā skaliņi kamīnā,  un t;ados, kuri kā malka deg lēnām un nodrošina vienmērīgu enerģijas iegūšanu. Šķiedrvielas ir saliktie ogļhidrāti, kuri vielmaiņas procesos pārsvarā sadalās minimāli, nodrošina barību zarnu mikroflorai un zarnu motoriku. 

Tauki

Lai gan joprojām par galveno enerģijas ieguves veidu daudzviet vēl atsaucas uz ogļhidrātiem, tomēr tas ir ļoti novecojis uzskats. Tieši taukiem jākalpo kā galvenajam enerģijas avotam, bet ogļhidrātiem tikai kā starprisinājumam, kad organismam vajag enerģiju ātrāk.

Savukārt, lai organisms dedzinātu taukus, tam jābūt tīram no ātrajiem ogļhidrātiem!  

Visi tauki nav vienādi ... bet visi vajadzīgi

Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Bez tam organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas un ap iekšējiem orgāniem. Tauki ir daudz koncentrētāks enerģijas avots par ogļhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ.

Populāri ir iedalīt taukus sliktajos un labajos, kam īsti nav pamata. Cita lieta ir attiecība starp viena vai otra veida taukiem (piesātināti, nepiesātināti) un ātro ogļhidrātu klātbūtne uzturā. 

Vitamīni 


Vitamīnu tabula


0
Created with Mozello - the easiest way to create a website.

 .